Aktuāli

Kultūrizglītības programma “Latvijas skolas soma” kopš 2018. gada rudens nodrošina skolēniem valsts apmaksātu iespēju regulāri iepazīt Latvijas kultūras vērtības un laikmetīgās izpausmes, tā attīstot kultūras izpratnes un izpausmes kompetenci, mazinot sociālo nevienlīdzību un spēcinot lepnumu par savu valsti un tās cilvēkiem.
Programmas ietvaros skolēni iepazīst kultūras norises mūzikā, teātrī, dejā, cirkā, vizuālajā mākslā, kino, arhitektūrā, dizainā, kultūras mantojumā, literatūrā un grāmatniecībā, kas sniedz māksliniecisku baudījumu, raisa pārdomas par personīgi nozīmīgiem un sabiedriski aktuāliem jautājumiem, izklaidē un vienlaikus palīdz paplašināt redzesloku un apgūt mācību saturu. Veidota kā holistiska, starpdisciplināra programma, tā apvieno resursus un veicina sinerģiju kultūras un izglītības jomu darbībā.
Programma nostiprina sabiedrības izpratni par kultūras īpašo lomu personības attīstībā un 21. gadsimta zināšanu ekonomikā. Tā sniedz nozīmīgu ieguvumu kultūras nozarei, sekmējot jaunu kultūras produktu veidošanu bērnu un jauniešu auditorijai, paaugstinot radošo profesionāļu nodarbinātību, kā arī veidojot nākotnes auditoriju.
03.11.2026.
Koncertlekcija “Dzejas dienas mūzikā. Aleksandram Čakam 125’’
Atzīmējot izcilā latviešu dzejnieka un pilsētas dzejas pamatlicēja Aleksandra Čaka 125 gadu jubileju, mūsu skolā programmas “Latvijas Skolas soma’’ ietvaros norisinājās izglītojoša un dinamiska koncertlekcija. Tās laikā skolēni devās literāri muzikālā ceļojumā, iepazīstot dzejnieka daiļradi, kurā tik spilgti aprakstīta Rīgas ielu romantika, mīlestība un cilvēka iekšējie pārdzīvojumi.
Koncertprogrammas veidotāji un izpildītāji – komponists Jānis Ķirsis un dziedātāja Rūta Dūduma-Ķirse – vērsa skolēnu uzmanību uz dzejas un mūzikas ciešo mijiedarbību. Izmantojot Aleksandra Čaka dzeju ar tai raksturīgo pilsētas tēlojuma manieri, mākslinieki uzskatāmi demonstrēja, kā literārs teksts spēj pārtapt skaņdarbā. Programmā skanēja dažādu paaudžu komponistu radītās dziesmas ar Čaka vārdiem, tostarp Raimonda Paula un Imanta Kalniņa leģendārās melodijas.
Ko pēc pasākuma saka mūsu skolas saime?
Skolotāja: „Kvalitatīvi izveidota lekcija-nodarbība, dinamiska un ļoti interesanta.”
Skolēni: „Nodarbība bija interesanta un mūsdienīga, uzzinājām jaunus faktus par dzejnieku. Dziesmas tiešām lika aizdomāties par dzīvi un attiecībām. Ļoti patika, ka bija video materiāli un daudz dzīvās mūzikas.”
Paldies māksliniekiem par brīnišķīgo, izglītojošo un skanīgo izpildījumu!

29.10.2026.
Rīgas cirka izrāde “OUROBOROS” Latgales vēstniecībā GORS
Rēzeknes 2. vidusskolas 8.a klases skolēni oktobra izskaņā apmeklēja Rīgas cirka izrādi “OUROBOROS” Latgales vēstniecībā GORS.
‘’OUROBOROS” ir pusaudžiem adresēta laikmetīgā cirka izrāde, kas, apvienojot cirku un mūziku, stāsta par matemātiskajām figūrām sasaistē ar pasaules vēstures attīstību.
Izrāde radīta, lai matemātika, kas ir slavena ar savu sauso sarežģītību, atdzīvojas ar cirka un mūzikas palīdzību. Tukšumā parādās punkts, kas cirka valodā tulkots kā kontaktžonglēšanas bumba, tālāk attīstoties līdz pat sinusoīdai, lai nonāktu atpakaļ pie punkta. Tā arī radies izrādes nosaukums “OUROBOROS” (latv. val. — urobors). Burtiskā tulkojumā no grieķu valodas — “astes-ēdājs”, urobors simbolizē čūsku (dažviet pūķi), kas, vijoties aplī, kož savā astē, nemitīgi sevi iznīcinot, lai piedzimtu no jauna.
Skolotāja: Iespaidīgs cirka priekšnesums ar radošu stāstījumu, kurā mākslinieks demonstrēja, kā vienkāršas ģeometriskas formas sastopamas apkārtējā pasaulē un kā tās saistītas ar cilvēces vēstures attīstību.
Skolēnu iespaidi: Man ļoti patika cirka izrāde “OUROBOROS”. Visvairāk patika iespaidīgie triki un mākslinieka prasme izpildīt sarežģītus priekšnesumus. Bija interesanti redzēt, kā matemātika un ģeometriskās formas var būt saistītas ar cirku.
Izrāde bija interesanta un atšķīrās no ierastajiem skolas pasākumiem, jo notika ārpus skolas. Dažos brīžos stāstījums šķita nedaudz sarežģīts un grūti saprotams, taču kopumā pasākums bija aizraujošs.

15.10.2026.
Muzejpedagoģiskā nodarbība ”Viduslaiki Ludzas novadā’’ Ludzas Novadpētniecības muzejā
Rēzeknes 2.vidusskolas 9.b klases izglītojamie piedalījās muzejpedagoģiskajā nodarbībā ’’Viduslaiki Ludzas novadā’’ Ludzas Novadpētniecības muzejā.
Ludzas nozīmīgākais kultūrvēsturiskais objekts ir Livonijas ordeņa pils drupas, kas ir uzskatāms viduslaiku Ludzas un tās apkārtnes notikumu un iedzīvotāju dzīvesveida liecinieks. Nodarbības laikā skolēni gūst priekšstatu par viduslaiku iedzīvotāju ikdienu, izzinot monētu kalšanas procesu, iepazīstoties ar senajam tirgotājam nepieciešamajām iemaņām, atklājot arī viduslaiku bruņinieka lomu pilsētā, kā arī nostiprinot izpratni par viduslaiku dzīvesveidu un bruņinieka vērtībām un to nozīmi mūsdienās.
Skolēna iespaidi:
Es uzzināju daudz jauna par Ludzas vēsturi, sapratu, cik svarīgi ir saglabāt vēsturiskās liecības. Šī nodarbība ļāva papildināt skolā iegūtās zināšanas.


05.10.2026.
Muzejpedagoģiskā nodarbība ’’Ludza senāk un tagad’’ Ludzas Novadpētniecības muzejā
Rēzeknes 2.vidusskolas 3.a un 3.b klases izglītojamie izzināja Ludzu, apskatīja tās kultūrvēsturiskos objektus, virtuāli izstaigāja pilsētas ielas no 20.gs. sākuma līdz pat mūsdienām. Ludza ir Latvijas vecākā pilsēta, kurā mūsdienu dzīves ritms savijas ar leģendām apvīto pilsētas pagātni.

Laura: Bija interesanti apskatīt seno laiku priekšmetus. Patika Ludzas viduslaiku pilsdrupas un jaunizbūvētā promenāde.
Gļebs: Man patika nodarbība, kā arī kvests dabā, patika pildīt uzdevumus un iet rotaļās.
Alīna: Man patika muzejā. Tur varēja redzēt, kā izskatījās skola agrāk, kā bērni mācījās, kādas formas valkāja.
30.09.2026.
Interaktīva nodarbība ‘’Kerbedzs: sekojot inženiertehniskajām idejām’’ Lūznavas muižā
Rēzeknes 2.vidusskolas 12.a un 12.b klases skolēni septembra izskaņā apmeklēja Lūznavas muižu un piedalījās izstādē ‘’Kerbedzs: sekojot inženiertehniskajām idejām’’. Izstādes iedvesma ir 19. gs. inženierbūvju projektētājs Staņislavs Kerbedzs (1810-1899), kura ģimenei piederēja Lūznavas muiža.
Skolēni uzzināja, kā top tilti, iejutās tiltu būvnieku lomā, guva priekšstatu par dzelzceļa tiltu inženiera Staņislava Kerbedza sasniegumiem, kā arī papildināja zināšanas inženierzinībās.
Skolēni iepazinās gan ar tiltu, tuneļu un dzelzceļa būvēšanas aizsākumiem, gan ar fizikas likumiem, kas ietekmē būvniecību, gan ar grūtībām, ko nācās pārvarēt inženieriem.
Jūlija: Tā bija ļoti izzinoša un aizraujoša nodarbība, daudz uzzināju par Lūznavas muižas vēsturi, muižkunga profesionālajām gaitām, kā arī iepazinu tiltu, tuneļu un būvēšanas aizsākumus.
Loreta: Nodarbības laikā gida stāstījums tika papildināts ar dažādām aktivitātēm, piemēram, interaktīvajām spēlēm un krustvārdu mīklām. Mūsdienīga vide netraucēja ielūkoties pagātnes notikumos.


